Pirmā geštaltterapijas sesija: ko sagaidīt

Pirmā geštaltterapijas sesija ir iepazīšanās ar cilvēku un viņa aktuālo situāciju, nevis iepriekš sagatavotu tehniku komplekts. Terapeits interesējas par to, ko klients piedzīvo tagad, kā runā par problēmu un kas notiek kontaktā. Pagātne ir svarīga, bet tiek pētīta saistībā ar tās klātbūtni šodienas sajūtās un attiecībās.

Klientam nav jāzina geštalta termini un nav jābūt gatavam eksperimentiem. Vispirms tiek veidota vienošanās par mērķi, konfidencialitāti, tempu un praktiskajiem noteikumiem.

Ar ko sākas saruna

Terapeits var jautāt, kāpēc palīdzība meklēta tagad un ko klients vēlas no konsultācijas. Atbilde var būt konkrēta vai neskaidra. “Man grūti saprast, ko jūtu” ir pietiekams sākums.

Tiek precizēts, kā problēma ietekmē miegu, darbu, ķermeni un attiecības. Ja ir akūts risks vai smagi simptomi, terapeits izvērtē vajadzību pēc ārsta vai cita speciālista.

Kontakts šeit un tagad

Geštalta terapeits pievērš uzmanību tam, kas notiek sarunas laikā. Klients var smaidīt, stāstot par dusmām, aizturēt elpu vai ātri mainīt tēmu. Terapeits to nepaziņo kā diagnozi, bet piedāvā novērojumu: “Es pamanīju, ka jūs apklusāt. Kas notiek?”

Klientam drīkst būt cita atbilde. Ķermeņa kustībai nav universālas nozīmes. Kopīga ziņkārība ir svarīgāka par terapeita spēju “nolasīt” cilvēku.

Jūtas un ķermeņa pieredze

Klientam var lūgt pamanīt elpu, saspringumu, siltumu vai vēlmi attālināties. Tas palīdz emociju saistīt ar tiešo pieredzi, ne tikai stāstu. Uzmanība ķermenim nav obligāta tehnika un jāpielāgo cilvēkam.

Traumas gadījumā koncentrēšanās uz ķermeni var būt pārāk intensīva. Terapeits piedāvā izvēli: paskatīties telpā, sajust balstu vai atgriezties pie sarunas. Piespiešana nav geštalta principu īstenošana.

Vajadzības precizēšana

Aiz emocijas var būt vajadzība pēc robežas, atbalsta, atpūtas, atzīšanas vai skaidrības. Terapija palīdz to nosaukt un pārbaudīt, kā cilvēks mēģina vajadzību apmierināt. Dažreiz stratēģija — piemēram, klusēt līdz dusmu sprādzienam — pati rada problēmu.

Mērķis nav kļūt egoistiskam vai vienmēr saņemt vēlamo. Cilvēks mācās atzīt vajadzību, izvērtēt realitāti un uzņemties atbildību par lūgumu vai atteikumu.

Kas ir geštalta eksperiments

Eksperiments ir drošs izmēģinājums sesijā: pateikt vienu teikumu tiešāk, nomainīt sēdvietu, iztēloties sarunu vai pamanīt atšķirību starp divām frāzēm. Tas nav priekšnesums un nav jāveic pret klienta gribu.

Pirmajā sesijā eksperiments var arī nenotikt. Terapeitam vispirms jāsaprot klients un jāizveido pietiekams kontakts. Atteikums ir daļa no darba, nevis neveiksme.

“Tukšā krēsla” metode

Geštaltu bieži asociē ar tukšu krēslu, taču tā ir tikai viena tehnika. Klients var iztēloties otru cilvēku vai savu daļu un izteikt nepateikto. Šāds darbs var būt emocionāls un nav piemērots automātiski.

Terapeits nepaziņo, ka iztēlotā atbilde ir īstā cilvēka domas. Tas ir klienta iekšējais dialogs. Pēc eksperimenta pieredze jāapspriež un jāsaista ar realitāti.

Atbildība geštalta izpratnē

Atbildība nenozīmē vainot klientu par visu, kas ar viņu noticis. Cilvēks neatbild par piedzīvotu vardarbību vai citu izvēlēm. Viņš var pakāpeniski atgūt izvēli par savu pašreizējo rīcību un robežām.

Terapeitam jāņem vērā vara un vide. Ne katru darba konfliktu var atrisināt, mainot klienta attieksmi; dažkārt apstākļi ir objektīvi nedroši.

Attiecības ar terapeitu

Geštalta pieejā svarīgs ir reāls kontakts. Terapeits var dalīties ar to, ko pamana savā reakcijā, ja tas kalpo klienta darbam. Pašatklāsmei jābūt samērīgai, nevis jāpadara klients par terapeita atbalstītāju.

Klients var runāt par neērtību, dusmām un vēlmi izpatikt terapeitam. Šī saruna palīdz izmēģināt citu attiecību veidu drošā rāmī.

Ko noskaidrot pirmajā reizē

Pajautājiet par terapeita izglītību, sesiju biežumu, cenu, atcelšanu un konfidencialitāti. Noskaidrojiet, kā viņš strādā ar jūsu tēmu un kā rīkojas krīzē. Geštalta nosaukums neaizstāj profesionālo kvalifikāciju.

Ja terapeits piedāvā eksperimentu, drīkstat jautāt par mērķi. Jums ir tiesības izvēlēties citu veidu vai apstāties.

Pēc pirmās sesijas

Pārdomājiet, vai varējāt palikt kontaktā ar sevi, vai terapeits respektēja robežas un vai sapratāt nākamo soli. Nav nepieciešams uzreiz just emocionālu atvieglojumu.

Var vienoties par dažām izvērtēšanas sesijām. Kontakts veidojas laikā, un par tā grūtībām drīkst runāt. Ja metode neder, iespējams izvēlēties citu pieeju.

Geštalts nav vienīgā psihoterapija

Dažādiem cilvēkiem der atšķirīgas pieejas. Geštalts uzsver pieredzi un kontaktu, psihoanalītiska pieeja vairāk pēta neapzinātus konfliktus un asociācijas, bet kognitīvi biheiviorālā terapija var būt strukturētāka.

Salīdzinājumu lasiet rakstā Geštaltterapija un psihoanalīze. Pirmajā sesijā svarīgākais nav demonstrēt metodi, bet saprast, vai tās darba veids palīdz jūsu jautājumam.

Gadījuma piemērs: “es neko nejūtu”

Klients uz jautājumu par sajūtām atbild, ka neko nejūt. Geštaltterapeits neapgalvo, ka emocijas ir apspiestas. Viņš pajautā, ko klients pamana ķermenī un telpā, un saņem atbildi: saspringtas plaukstas un vēlmi skatīties uz durvīm.

Šie novērojumi netiek uzreiz tulkoti kā bailes. Klients izmēģina nedaudz mainīt sēdvietu un pamana, ka kļūst vieglāk elpot. Pieredze rāda, ka drošības apstākļi ietekmē kontaktu. Emocijas var nosaukt vēlāk.

Gadījuma piemērs: nepateikts “nē”

Kliente stāsta, ka piekritusi papildu darbam un dusmojas uz kolēģi. Terapeits piedāvā eksperimentu pateikt tukšam krēslam to, ko viņa gribēja teikt. Kliente atsakās, jo jūtas muļķīgi. Atteikums tiek respektēts.

Viņi izvēlas rakstiski pabeigt vienu teikumu un tad nolasīt to terapeitam. Kliente pamana, ka gaida arī terapeita neapmierinātību. Tādējādi eksperiments rodas no kontakta un tiek pielāgots, nevis izpildīts pēc instrukcijas.

Ko nozīmē “nepabeigta situācija”

Tas nav mistisks parāds, kas obligāti jānoslēdz ar otru cilvēku. Nepabeigtība var būt atkārtota uzmanības atgriešanās pie vajadzības, kura nav atzīta, vai emocijas, kurai nav bijis droša izteiksmes veida. Darbs var notikt bez kontakta atjaunošanas.

Pabeigšana reizēm nozīmē sērot, pieņemt neatbildētu jautājumu vai noteikt robežu. Terapeits nevar garantēt, ka viens eksperiments pilnībā atbrīvos no tēmas.

Pēc sesijas novērojums

Izvēlieties vienu kontakta brīdi nedēļā: kā lūdzat palīdzību, pārtraucat sarunu vai pamanāt nogurumu. Pierakstiet, ko sajutāt ķermenī un ko izdarījāt. Geštalta atziņa kļūst praktiska, kad palīdz ātrāk pamanīt izvēles punktu.

Kontakta cikls ikdienas piemērā

Cilvēks pamana nogurumu, bet turpina darbu, līdz kļūst aizkaitināts. Geštalta valodā sākotnējā sajūta nekļūst par skaidru vajadzību un rīcību. Terapijā viņš mācās agrāk pamanīt ķermeņa signālu, nosaukt vajadzību pēc pauzes un reāli to ieplānot.

Šis cikls nav jāizmanto kā stingra diagnoze. Dažreiz pauzi neļauj darba apstākļi, un tad vajadzīga saruna par slodzi, ne tikai lielāka apzinātība.

Eksperimenta noslēgšana

Pēc jebkura eksperimenta terapeits jautā, ko klients pamanīja un kā tas saistīts ar sākotnējo tēmu. Spēcīga emocija pati nav secinājums. Klients atgriežas telpā, savā ķermenī un izvēlas, ko no pieredzes izmantot.

Ja eksperiments paliek nepabeigts pārslodzes dēļ, tas nav jāatkārto nekavējoties. Droša apstāšanās var būt nozīmīga jauna pieredze cilvēkam, kura “nē” agrāk netika respektēts.

Geštalts un diagnoze

Geštalta pieeja interesējas par cilvēka pieredzi, bet terapeitam joprojām jāņem vērā psihiskās veselības diagnozes, medikamenti un medicīniski riski. Fenomenoloģiska ziņkārība neaizstāj klīnisku kompetenci.

Atšķirība starp apzināšanos un pārmaiņu

Sesijā var kļūt skaidrs, ka cilvēks aiztur dusmas vai nepamana nogurumu. Apzināšanās vēl nenozīmē, ka nākamajā dienā rīcība automātiski mainīsies. Vajadzīgs drošs eksperiments ikdienā, piemēram, nosaukt vajadzību vienā sarunā vai ieplānot pauzi pirms izsīkuma.

Nākamajā sesijā tiek pētīts ne tikai tas, vai eksperiments izdevās, bet kā cilvēks sevi atbalstīja un kur parādījās vecais kontakta veids. Neveiksme dod informāciju un nav jāizmanto kaunam.

Sapņi geštalta darbā

Geštaltterapeits var piedāvāt sapņa elementus izpētīt kā klienta pieredzes daļas, nevis izmantot simbolu vārdnīcu. Klients var runāt no tēla perspektīvas vai pamanīt, kāda sajūta rodas tagad. Šāds eksperiments ir brīvprātīgs un netiek pasniegts kā vienīgā sapņa nozīme.

Ja sapņu darbs šķiet mākslīgs vai pārāk intensīvs, drīkst izvēlēties parastu sarunu. Metodes autentiskumu nenosaka konkrētas tehnikas izmantošana.

Noslēguma vienošanās

Pirmās sesijas beigās terapeits un klients var vienoties par dažām turpmākām tikšanās reizēm un pēc tam pārskatīt piemērotību. Tiek nosaukts sākuma mērķis, biežums un tas, kā runās par kontaktu. Jums nav jāapsola ilgstošs darbs, pirms esat iepazinis pieeju praksē.